Tradicionālie tirgotāji copē sev klientus arī internetā

Autors: Sanita Igaune | Datums: 25.10.2011 | Izdevums: Dienas Bizness | Rubrika: IT & Telekomunikācijas | Pārpublicēts no: News.lv

Kolektīvās iepirkšanās bums tradicionālajiem tirgotājiem ļāva izjust interneta un ienākumu gūšanas iespējas.

Pēdējos piecos gados pircējs nosaka to, kad veikt pirkumu, kur un kā viņam ir ērtāk. Tāpat ne mazāk prasīgs viņš ir pret piegādes ātrumu, laiku un nosacījumiem. «Ja kāds var pārdot ātrāk, ērtāk un piegādāt ātrāk, tad uzņēmums ir zaudējis, jo konkurence šajā jomā nepārtraukti pieaug,» DB skaidro Efumo vadītājs Ansis Līpenītis. Pirms kāda laika, viss bija vienkārši: e-veikali strādāja internetā, tradicionālie veikali un ražotāju pārstāvji pārdeva preces veikalos un tirdzniecības centros, taču šobrīd aizvien vairāk tradicionālie tirgotāji un ražotāji ir apzinājušies interneta nozīmīgumu un veido arī savu e-veikalu, kurā tirgot tikai savas preces. «Pozitīvu signālu šajā jomā deva kolektīvās iepirkšanās bums, kas tradicionālajiem biznesiem ļāva izjust interneta un ienākumu gūšanas iespējas,» atzīmēja A. Līpenītis.

Jaunie e-komersanti

Šobrīd neviens vairs nerunā par nepieciešamību preces pārdot internetā. Tas ir pašsaprotami, taču šajā jomā ir problēmas, ar kurām sastopas piegādātāji, klienti un tirgotāji. Proti, piegādātājiem ir vajadzīga infrastruktūra labu e-komercijas platformu radīšanai, tāpat aktuāls jautājums ir piegāžu veikšana, kā arī infrastruktūra finanšu plūsmas un garantijas nodrošināšanai. Jā, mums ir web izstrādes aģentūras, kurjera dienesti un online norēķini, taču jāņem vērā, ka jaunie e-komersanti ir atšķirīgi no tradicionālajiem uzņēmumiem. Ja uz ielas savstarpēji konkurē 15 apavu veikali – tie ir atšķirīgi, tas nozīmē to, ka tādiem jābūt arī tehnoloģiskajiem risinājumiem internetā. Tāpat būtisks aspekts ir maksājumu veikšana. Nav noslēpums, ka šajā jomā ir liela birokrātija, lai noslēgtu līgumus ar online maksājumu sistēmām, tāpat tirgotāji nevar saglabāt karšu datus, lai situācijā, kad klients veiktu atkārtotu pirkumu, to varētu paveikt ar diviem klikšķiem. «Ārzemēs to atļauj darīt, ievērojot visus drošības apsvērumus. Latvijā vajadzētu nodrošināt automātiskos atkārtotos maksājumus, ja lietotājs, piemēram, nopērk kosmētikas tūbiņu un vēlas to saņemt katru mēnesi,» ir pārliecināts A. Līpenītis. Ieviešot platformu internetā, ir nepieciešami arī mārketinga profesionāļi, kas spēj orientēties jaunajā vidē un to aktīvi reklamēt. Proti, ja veikals atrodas uz ielas, tad garām tam iet daudz cilvēku, bet, ja veikals ir internetā, tad ir jādomā, kā viņus varētu piesaistīt konkrētajam veikalam.

Madaras pieredze

Latvijas eko kosmētikas ražotājs Madara platformu internetā palaida aprīlī, kuras izveide kopumā prasīja 5–6 mēnešus. «Rezultāti ir diezgan labi,» DB sacīja Madara e-komercijas attīstības direktors Zigmārs Rudzītis, vēršot uzmanību, ka šobrīd Madaras tirdzniecības vietās un internetā produktu cenas un mārketinga aktivitātes galvenokārt ir apvienotas. «Jā, izveidojot platformu internetā, ir izdevies palielināt klientu bāzi,» atzīst Z. Rudzītis. Precīzi dati par klientu skaita pieaugumu būs zināmi gada beigās, taču kosmētikas ražotājam internetā ir lieli plāni, un nākamā gada laikā Madara sagaida, ka e-veikals varētu dot 20% artavu uzņēmuma apgrozījumā. Visvairāk Madaras kosmētiku internetā šobrīd iegādājas iedzīvotāji Latvijā, bet Madara veic aktivitātes arī ārvalstu virzienā, lai palielinātu klientu īpatsvaru. Madaras ieguldītās investīcijas e-komercijā ir ap 50 tūkst. Ls. «Investīcijas turpinās, un to apmērs ir pieaudzis vismaz par 20%. Tāpat kā Rīga nekad nav gatava, līdzīgi ir ar e-veikalu, jo nepārtraukti ir jāinvestē attīstībā un uzlabojumos,» ir pārliecināts Z. Rudzītis.

Perspektīvas arī Latvijā

Latvijā situācija e-komercijas jomā aptuveni par pieciem gadiem atpaliek no Rietumeiropas, novērojis A. Līpenītis. Taču ir jāņem vērā tas, ka aizvien vairāk iedzīvotāju uzmanību piesaista ārvalstu e-komercijas zīmoli, tādējādi Latvijas tirgotājiem vairāk ir jādomā par savu konkurētspēju. Turklāt tehnoloģijas ir ielikušas cilvēka rokās līdzekli, kas ir spēcīgāks par autombumbu – efektu ziņā, tēlaini salīdzina A. Līpenītis. Planšetdatori, ledusskapjos iebūvēti minidatori, televizori ar interneta pieslēgumu, spēļu konsoles ar interneta pieslēgumu – desmitiem dažādu ierīču, kas galīgi nav asociējamas ar tradicionālo galddatoru. Tās visas ir komunikācijas kanāli, kas pircējam ļaus veikt pirkumu kad, kur un kā viņš vēlēsies.

Forrester Research prognozē, ka globālais pirkumu apjoms mobilajos telefonos katru gadu pieaugs par 39% un 2016. gadā veidos 31 miljardu dolāru līdz ar viedtelefonu, planšetdatoru un citu internetam pastāvīgi pieslēgtu ierīču uzvaras gājienu, e-komercija mainīsies uz visiem laikiem. Jaunās ierīces, telefoni, planšetdatori, sadzīves ierīces mainīs vidi un būs nevis e-komercija, bet multikomercija.

Adaptīvais web dizains

Veidojot e-komercijas platformas, ir jādomā par daudzām ierīcēm, kurās cilvēki varēs pasūtīt kārotās preces. «Tāpēc ir jāizdomā, kā vienu un to pašu interneta vietni var attēlot uz visām šim ierīcēm. Šobrīd šāds risinājums ir rasts un mēs uz to ejam. Tas ir saucamais adaptīvais web dizains,» atklāj Efumo sistēmanalītiķis Mārcis Goģis. Šobrīd lielākā daļa uzņēmumu, pakalpojumu sniedzēju veido šīm ierīcēm pieeju atsevišķi, piemēram, tikai Apple produktiem vai Android ierīcēm.

Liela loma saturam

Liela loma ir jāpievērš arī saturam, jo, ja interneta vietnē būs nepārdomāti pasniegta informācija, tad lietotājs aizies no tās prom, norāda Efumo Type vadītāja Linda Kimeiša. Trīs galvenie iemesli, kāpēc cilvēki apmeklē internetu, ir iegūt informāciju, izdarīt lietas ātrāk, ērtāk un lētāk, un izklaidēties. Uz šīm lietām ir jābalsta visa komunikācija. «Bieži uzņēmums izdomā, ka viņam būs e-veikals, un informāciju par precēm paņem no info bukletiem. Taču tā tas nedarbojas, un par saturu ir jādomā, jāņem vērā mērķauditorija un tās vēlmes un vajadzības. Šobrīd daudzi uzņēmumi internetā ievieto informāciju, kuru paši vēlas pateikt, bet pareizā stratēģija būtu apzināt, ko klients vēlētos tur ieraudzīt. Tāpēc ir jāmaina satura virziens nevis no pārdevēja uz klientu, bet otrādi. Tāpat jāprot draudzēties ar klientu,» skaidro L. Kimeiša. Turklāt Latvijā uzņēmumi par zemu novērtē video komunikāciju, lai gan tam ir ļoti liels potenciāls.

• Informācijai

Iepirkšanās nākotnē

Jānis, vakarā ejot no darba, skatlogā ierauga burvīgu somu, bet veikals ir ciet, viņš ar mobilo telefonu notēmē uz somai piestiprināto QR kodu, pirkšanas aplikācijā nospiež «pirkt», ar otru pogu apstiprina naudas noņemšanu no e-maka un no rīta izraudzītajā vietā somu ir saņēmis.

Linda skatās filmu TV un pauzē ir picas reklāma, viņa turpat televizorā nospiež – pirkt, apstiprina maksājumu no e-maka, un pēc 40 minūtēm atver durvis kurjeram.

Šobrīd tā ir fantastika, bet pēc gadiem Latvijā tā būs realitāte, sagaida speciālisti.

Darbojas kā tirdzniecības ādere

Sociālajos tīklos tirgotāji ne tikai piesaista sekotājus, bet arī reklamē preces

Sociālajos tīklos panākumu pamatā ir radoša pieeja un precīzi izvēlēta auditorija, ar kuru komunicēt. Piemēram, Swedbank ir atradusi komunikāciju veidu, kā, nezaudējot savu nopietno seju, komunicēt ar cilvēkiem par tādu nopietnu lietu kā nauda. «Viņu zem ozola dzīvojošā pīle un vāvere jau ir kļuvusi par Latvijas pasaku pilntiesīgiem locekļiem,» norāda draugiem.lv sabiedrisko attiecību speciālists Jānis Palkavnieks. Tiesa, sociālie tīkli nav uzņēmuma obligāts «šis man ir jāizdara», jo diez vai būvniecības čuguna cauruļu ražotājam būtu jārīko konkursi «seko man tviterī un piedalies super caurules izlozē». Tāpēc uzņēmumiem nevajadzētu bez skaidras komunikāciju vīzijas doties sociālajos medijos. Taču, ja reiz durvis ir atvērtas, tad būs jākomunicē. «Būtiskākās kļūdas ir ignorēt, slēpt un melot, to sociālie mediji nepiedod,» stāsta J. Palkavnieks.

Lai sociālajos tīklos būtu topu augšpusē, ir aktīvi jākomunicē un «jāiesaiņo» savs produkts. Ilgu laiku draugiem.lv lapu topa augšgalā atrodas mazs apavu veikals no Saldus. Dāmu apavi, bet uzņēmēja tos nosaukusi «Stilīgi apavi» un katru dienu šo nosaukumu attaisno ar galerijām. Veikalam bizness sokas un lapai ir 14 tūkst. sekotāju.  Labs piemērs ir arī Selgas cepumu lapa, kur tiek organizēti konkursi, sekotāji iesūta bildes ar cepumu tortēm, ir pat izveidota galerija, kas aicina tukšās paciņas nemest uz ielas. Selgas cepumiem ir izstrādātas arī iPhone un Android aplikācijas. Šobrīd sociālie mediji ir vairāk mārketinga rīks, bet nākotnē tie varētu pārvērsties par reāliem biznesa instrumentiem – kāpēc lielveikalu uzlīmes krāt uz papīra, ja to var darīt virtuāli, kāpēc iepirkties interneta veikalā, ja to var veikt uzņēmuma profilā sociālajos medijos.